Allaž tika uzskatīts, ka "normālu" prezervatīvu jeb kondomu izgudrojis pus mītiskais galma ārsts Kondoms, kas XVII gadsimtā esot dzīvojis karaļa Kārļa I galmā. Attapīgais dakteris savam patronam un viņa draudzei piedāvājis izmantot aitas aklo zarnu, lai pasargātos no seksuāli transmisīvajām slimībām. Karalis šo izgudrojumu novērtējis ļoti augstu un ārstam piešķīris muižnieka titulu. Nav zināms, vai tā ir tiesa, vai nē. Vēsturniekiem nav izdevies atklāt nekādus faktus par leģendāro ārstu. Taču - no kaut kurienes ir radies vārds `kondoms`, kurā dēvē gumijas izstrādājumus.
Patiesībā pirmais "prezervatīvists" droši vien ir bijis itāliešu ārsts un anatoms Fallopijs, kas ieteicis saviem pacientiem XVI gadsimtā tik ļoti izplatītās sifilisa sērgas atvairīšanai izmantot vissmalkākā zīda maisiņus, kas piesūcināti ar antiseptiskiem šķidrumiem. Kā redzam, prezervatīvs radies nevis kā pretapaugļošanās, bet gan kā droša seksa līdzeklis.
Kā liecina fakti, vēl senajā Romā, Kaligulas izvirtīgā seksa laikā, profilakses nolūkā tikuši izmantoti zivju pūšļi.
Interesanti ir sadzīvē lietotie prezervatīva nosaukumi. Franči piedēvē šo izgudrojumu angļiem un dēvē to par "angļu putekļmēteli", savukārt angļi to sauc par "franču aploksni". Tas ticis dēvēts arī par "galanto maisiņu", "vīriešu lakatiņu". Mūsdienās, kad plosās AIDS, to sauc par "absolūto aizsardzību".